Mersija

Mersijas lokalizācija 803. gadā

Mersija (angļu: Mercia no latīņu Merciorum regnum — ‘robežvalsts’) bija angļu ķēniņvalsts Anglijas vidienē, kas robežojās ar Velsu un pastāvēja no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam. Heptarhijas periodā 7. un 8. gadsimtā Mersija sacentās ar Veseksu par dominējošo stāvokli Anglijas dienvidos un rietumos. 879. gadā tā kļuva par Veseksas vasaļvalsti, bet 918. gadā Alfrēda Lielā dēls Edvards Vecais to iekļāva Anglijas sastāvā.

• 
  Angļu, sakšu un jūtu ciltis ap 600. gadu
• 
  Mersijas valsts t.s. Heptarhijas laikā
• 
  Anglosakšu valstis un ķeltu valstis 802. gadā
• 
  Anglosakšu un ķeltu valstis dāņu iekarojumu laikā 886. gadā

Vēsture

Mersija izveidojās agrīnajos viduslaikos kā viena no anglosakšu karaļvalstīm tagadējās Anglijas vidienē. Tās nosaukums cēlies no senangļu vārda Mierce, kas nozīmē “pierobežas ļaudis”. Tas norādīja uz Mersijas atrašanos pie robežas ar britu jeb ķeltu apdzīvotajām zemēm rietumos.

7. gadsimtā Mersija kļuva par vienu no ietekmīgākajām anglosakšu valstīm. Karaļa Pendas valdīšanas laikā Mersija nostiprināja savu militāro spēku un ietekmi pār kaimiņu karaļvalstīm. Penda bija viens no pēdējiem ievērojamajiem pagānu valdniekiem anglosakšu Anglijā un karoja pret kristīgajām Nortumbrijas un Veseksas karaļvalstīm.

8. gadsimtā Mersija sasniedza savu lielāko varenību karaļu Etelbalda un Ofas valdīšanas laikā. Ofa kļuva par vienu no spēcīgākajiem valdniekiem visā anglosakšu Anglijā. Viņa laikā tika izbūvēts Ofas valnis, kas iezīmēja robežu starp Mersiju un Velsas zemēm. Ofa uzturēja diplomātiskus sakarus ar kontinentālās Eiropas valdniekiem, tostarp Kārli Lielo.

9. gadsimtā Mersijas vara sāka mazināties. Pieauga Veseksas ietekme, bet vikingu iebrukumi būtiski vājināja Mersijas politisko un militāro stāvokli. Pēc vikingu karagājieniem Mersija tika sadalīta: austrumu daļa nonāca Danelāga ietekmē, bet rietumu daļa pakāpeniski kļuva atkarīga no Veseksas karaļiem.

10. gadsimtā Mersija zaudēja neatkarīgas karaļvalsts statusu un tika iekļauta topošajā Anglijas karalistē. Tomēr Mersijas elite saglabāja nozīmīgu lomu Anglijas pārvaldē. Īpaši nozīmīga bija Etelflēda, pazīstama kā “mersiešu valdniece”, kura sekmīgi cīnījās pret vikingiem un palīdzēja nostiprināt anglosakšu varu Anglijas vidienē.

Pēc Anglijas apvienošanās Mersija vairs nepastāvēja kā neatkarīga valsts, taču tās vēsturiskais nosaukums turpināja tikt lietots, apzīmējot Anglijas vidienes teritorijas. Mūsdienās Mersija tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām anglosakšu Anglijas karaļvalstīm.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mersija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)