Senfranku valoda
Senfranku valoda (rekonstruētais pašnosaukums: *Frankisk, vācu: Altfränkisch, latīņu: lingua Francorum) bija rietumģermāņu valoda, ko no vēlīnā antīkā laikmeta līdz agrajiem viduslaikiem (aptuveni no 4. līdz 8. gadsimtam) lietoja franki. Tā bija Franku valsts valoda, kas no Reinas baseina izplatījās mūsdienu Beļģijā, Nīderlandē un ziemeļaustrumu Francijā.
Ziemeļos, mūsdienu Nīderlandes un Beļģijas teritorijā, franku valoda saglabājās ilgāk un pārvērtās par viduslejasfranku valodu, kas ir tiešs nīderlandiešu valodas priekštecis.
Senfranku valoda ievērojami bagātināja senfranču valodas leksiku.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senfranku valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
