The Economist

The Economist
Veids	Ziņu žurnāls
Izdevējs	The Economist Group
Redaktors	Zan Minteza
Bijušie redaktori	Zannija Minto
Dibināts	1843
Valoda	Angļu
Uzņēmums	The Economist Group
Valsts	Apvienotā Karaliste
Izdevniecības valsts	Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste
Pirmais izdevums	1843. gada septembris
Regularitāte	Nedēļas
Kopējais metiens; (2023)	1 600 000
Tīmekļa vietne	economist.com

The Economist ir Apvienotās Karalistes iknedēļas ziņu un starptautisko attiecību žurnāls, kas tika dibināts 1843. gadā ar mērķi atbalstīt ekonomiskās liberalizācijas idejas.

Žurnāls izceļas ar analītisku pieeju politikai, ekonomikai un starptautiskiem notikumiem. Tas aptver plašu tēmu loku, tostarp zinātni, tehnoloģijas un kultūru. The Economist tiek publicēts katru nedēļu un tam ir abonenti visā pasaulē, īpaši ietekmīgās aprindās un akadēmiskajās vidēs.

Tā tīmekļa versija ir viens no populārākajiem starptautiskajiem ziņu avotiem tiešsaistē.

Vēsture

The Economist tika dibināts 1843. gadā Londonā. Tā dibinātājs bija skotu uzņēmējs un politiskais publicists Džeimss Vilsons, kurš izdevumu izveidoja kā intelektuālu platformu brīvās tirdzniecības un ekonomiskā liberālisma aizstāvībai.^[1]

Žurnāla sākotnējais politiskais mērķis bija atbalstīt Graudu likumu atcelšanu Apvienotajā Karalistē. Šie likumi ierobežoja graudu importu un tika kritizēti par pārtikas cenu mākslīgu uzturēšanu augstā līmenī. The Economist iestājās par tirgus liberalizāciju, starptautisko tirdzniecību un valsts iejaukšanās samazināšanu ekonomikā.

19. gadsimta otrajā pusē izdevums pakāpeniski paplašināja tematisko loku. Papildus ekonomikas analīzei tas sāka regulāri publicēt rakstus par politiku, diplomātiju, finanšu tirgiem un Britu impērijas attīstību. Šajā periodā žurnāls nostiprinājās kā viens no nozīmīgākajiem liberālās ekonomiskās domas izdevumiem angļu valodā.

20. gadsimtā The Economist kļuva par starptautisku politikas un ekonomikas analīzes izdevumu. Tas īpašu uzmanību pievērsa Pirmā pasaules kara, Lielās depresijas, Otrā pasaules kara un Aukstā kara sekām pasaules ekonomikā un starptautiskajās attiecībās.

Pēc Otrā pasaules kara žurnāls arvien vairāk orientējās uz globālu auditoriju. Tā analīzēs nozīmīgu vietu ieņēma ASV, Eiropas integrācija, dekolonizācija, starptautiskā tirdzniecība un finanšu globalizācija. Izdevums saglabāja liberālu redakcionālo nostāju, atbalstot brīvo tirgu, demokrātiskas institūcijas un starptautisku sadarbību.

21. gadsimtā The Economist attīstījās kā daudzplatformu medijs. Līdzās drukātajam izdevumam nozīmīga kļuva digitālā versija, mobilās lietotnes, podkāsti un datu žurnālistikas projekti. Neskatoties uz mediju tirgus pārmaiņām, izdevums saglabāja savu raksturīgo anonīmo autorības principu, analītisko stilu un koncentrēšanos uz globālās politikas un ekonomikas strukturālu skaidrojumu.