Aprilija (itāļu: Aprilia, izrunā: /aˈpriːlja/) ir pilsēta un komūna Itālijā, Lacio reģionā, Latīnas provincē. Tas ir viens no raksturīgākajiem 20. gadsimta mērķtiecīgi plānotajiem apdzīvotības centriem, kas izveidojās Pontīnes zemienes meliorācijas un nosusināšanas procesa ietvaros. Aprilija tika dibināta kā viena no tā dēvētajām città di fondazione (“jaunpilsētām”). Komūna formāli izveidota ar 1936. gada 25. aprīļa dekrētu teritorijā starp Albani kalniem un Tirēnu jūras piekrasti, pārejas zonā starp Pontīnas līdzenumu un Romas zemieni. Sākotnēji pilsētas attīstība bija cieši saistīta ar lauksaimniecības zemju atgūšanu un jaunu apmetņu veidošanu pēc purvaino teritoriju nosusināšanas, bet vēlāk Aprilija attīstīja arī izteiktas rūpnieciskās un pakalpojumu funkcijas.
Ģeogrāfiski Aprilija atrodas Lacio dienvidu daļas iekšzemē, aptuveni 50 km uz dienvidiem no Romas un ap 30 km uz ziemeļrietumiem no Latīnas. Šāds novietojums nodrošina pilsētai labu saikni gan ar Romas metropoles reģionu, gan ar Pontīnes līdzenuma un piekrastes teritorijām. Reģionālās attīstības kontekstā Aprilija ieņem nozīmīgu vietu kā dienvidu Lacio urbanizācijas un saimnieciskās telpas elements. Tā funkcionē kā apdzīvotības, pakalpojumu un ražošanas mezgls, kas sasaista Romas ietekmes zonu ar Latīnas provinces teritorijām, un tās vēsturiskā attīstība 20. gadsimtā atspoguļo plašākas zemes izmantošanas, apdzīvojuma un saimniecības struktūras pārmaiņas Pontīnes reģionā.