Augstkalnes pagasts
| Augstkalnes pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Dobeles novads |
| Centrs: | Augstkalne |
| Kopējā platība:[1] | 64,5 km2 |
| • Sauszeme: | 63,6 km2 |
| • Ūdens: | 1,0 km2 |
| Iedzīvotāji (2026):[2] | 771 |
| Blīvums (2026): | 12,1 iedz./km2 |
 Augstkalnes pagasts Vikikrātuvē | |
Augstkalnes pagasts ir viena no Dobeles novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Bukaišu un Tērvetes pagastiem un Jelgavas novada Zaļenieku un Vilces pagastiem.
Daba
[labot | labot pirmkodu]Reljefa formas
[labot | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot | labot pirmkodu]Ūdensteces
[labot | labot pirmkodu]Ūdenstilpes
[labot | labot pirmkodu]Purvi
[labot | labot pirmkodu]Dabas aizsardzība
[labot | labot pirmkodu]Pagasta teritorijā atrodas dabas liegums Svētes ieleja.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Mūsdienu Augstkalnes pagasta teritorijā vēsturiski atradās Mazberķenes muiža (Klein-Berken), Mežmuiža (Grenzhof, Augstkalne).
1935. gadā Mežmuižas pagasta platība bija 86,5 km². 1939. gadā pagastu pārdēvēja par Augstkalnes pagastu[3]. Nosaukums cēlies no Augstā kalna (tagad Vilces pagastā), kur atradies Silenes pilskalns. 1945. gadā pagastā izveidoja Augstkalnes un Berķenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1951. gadā Augstkalnes ciemam pievienoja daļu likvidētā Berķenes ciema. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[4] 2002. gadā Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagasti apvienojās Tērvetes novadā.[5] 2021. gadā, Tērvetes novadu pievienoja Dobeles novadam.
Kultūras pieminekļi
[labot | labot pirmkodu]- Kauliņu senkapi
- Mazpelvežu apmetne
- Mežmuižas apbūve (pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, dzirnavas, parks)
- Mežmuižas luterāņu baznīca (kapa plāksne M. un A. Šrēderēm)
- Priedulāju senkapi
- Rubeņu senkapi
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Augstkalne (pagasta centrs), Dzeguzēni, Klinti.
Ievērojamas personības
[labot | labot pirmkodu]- Jānis Kavals (1905—1945), latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis.
- Georgs Mancelis (1593—1654), literāts un valodnieks, Tērbatas universitātes rektors, pirmās latviešu vārdnīcas autors (1638).
- Kristofs Frīdrihs Neanders (1723—1802), literāts, Apgaismības kustības darbinieks, Kurzemes dziesmugrāmatas autors (1766).
- Žanis Butkus (1906—1999), Latviešu leģiona Waffen SS Hauptsturmführer (kapteinis), kurš tika apbalvots ar Trešā reiha augstāko militāro apbalvojumu Dzelzs krusta Bruņinieka krustu.
- Kārlis Veiss (1893—1936), latviešu čekists, kā Gulaga Dmitlaga priekšnieka palīgs piedalījās Maskavas—Volgas kanāla izrakšanā.
Saimniecība
[labot | labot pirmkodu]Transports
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 jūnijs 2026.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
- ↑ Rīkojums par dažu Latvijas pagastu nosaukumu pārdēvēšanu Arhivēts 2013. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Valdības Vēstnesis - 1939.gada 30.decembris
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Tērvetes novada vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 23. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 3. decembrī.
- ↑ OSP
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
