Iecava
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Iecava nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Iecava | |||
|---|---|---|---|
| Novada pilsēta | |||
|
| |||
| |||
  Iecava  Iecava | |||
| Koordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°EKoordinātas: 56°35′51″N 24°11′48″E / 56.59750°N 24.19667°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Bauskas novads | ||
| Pirmoreiz minēta | 1492. gadā | ||
| Pilsētciemats | 1958. gadā | ||
| Ciems | 1990. gadā | ||
| Pilsēta | 2021. gadā | ||
| Administrācija | |||
| • Iecavas apvienības pārvaldes vadītājs | Normunds Vāvers | ||
| Platība[1] | |||
| • Kopējā | 13,9 km2 | ||
| • sauszeme | 13,2 km2 | ||
| • ūdens | 0,7 km2 | ||
| Augstums | 21 m | ||
| Iedzīvotāji (2026)[2] | |||
| • kopā | 5 286 | ||
| • blīvums | 400,5 iedz./km2 | ||
 Iecava Vikikrātuvē | |||
Iecava ir pilsēta Latvijā, Bauskas novadā. Pilsēta atrodas Zemgalē, Iecavas upes krastā, 21 km attālumā no novada centra Bauskas un 45 km attālumā no Rīgas autoceļu A7, P92 un P93 krustojumā. Iedzīvotāju skaita ziņā tā ir 37. lielākā apdzīvotā vieta Latvijā. Pilsētu pilnībā aptver Bauskas novada Iecavas pagasta teritorija, bet pilsēta ir ārpus pagasta robežām esošs tā administratīvais centrs. Gan pagastu, gan pilsētu novada ietvaros pārvalda Iecavas apvienība.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Iecava pirmoreiz pieminēta 1492. gadā, kad ordeņa mestrs Johans Freitāgs fon Loringhofe izdevis dokumentu par Iecavas un Mežotnes zemnieku pienākumiem pret Lieliecavas muižu (Groß-Eckau). Attīstībā nozīmīgs bija Kurzemes hercogistes laiks no 1652. gada, kad apdzīvotā vieta kļuva par vietējās rūpniecības centru: tajā atradās vara, darvas, kaļķu, ķieģeļu un ogļu cepļi, dolomīta lauztuves, papīrdzirnavas, linu un vadmalas austuve, mucinieku darbnīcas. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā un līdz 19. gadsimtam Iecava un Iecavas pagasts administratīvi atradās Jelgavas virspilskunga iecirkņa Bauskas pilskunga iecirkņa/tiesas (Hauptmannschaft Bauske) Iecavas draudzes novadā.
1812. gada kara laikā 19. (7.) jūlijā šeit notika Iecavas kauja, kurā Napoleona Lielās armijas Prūšu korpuss sakāva Krievijas impērijas armiju. 19. gadsimtā Iecavā uzcēla skolu, pagasta namu, aptieku, miertiesas ēku, Amatnieku namu. Kopš 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanas Iecava ietilpa Bauskas apriņķa Iecavas pagasta sastāvā. Pirmā pasaules kara Kurzemes ofensīvas laikā 1915. gadā nopostīja Iecavas muižas pili, palika tikai 43 mājas.[3]
1925. gadā Iecavai piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu. 1935. gadā Iecavas pagasta platība bija 257,8 km² un tajā dzīvoja 3434 iedzīvotāji.[4] Pēc otrreizējās padomju okupācijas 1945. gadā pagastā izveidoja Iecavas, Mežinieku un Zelmeņu ciema padomes (ciemus), bet pagastu un apriņķi 1949. gadā likvidēja. Jaunizveidotā Baldones rajona Iecavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Zelmeņu ciemu. 1958. gadā, likvidējot Iecavas ciemu, izveidoja Iecavas strādnieku ciematu ar tam pakļauto lauku teritoriju, bet Kirova kolhoza un kolhoza «Vienība» teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Ziemeļu ciemā. Iecavu ar lauku teritoriju 1959. gadā iekļāva Bauskas rajonā.
Par ievērojamu apdzīvotu vietu tā izveidojās laikā pēc Otrā pasaules kara – pēc vairāku, lielākoties pārtikas rūpniecības, uzņēmumu uzcelšanas. 1958. gadā tai piešķīra strādnieku ciemata (pilsētciemata) statusu. Fabriku strādniekiem un viņu ģimenēm uzcēla daudzstāvu dzīvojamos namus, vidusskolu un bērnudārzus. Mūsdienu Iecavas pilsēta izveidojusies, līdz 1970. gadu beigām saplūstot Iecavas pilsētciematam ar Dārtiju, Rakmenti un Pārupi.
1990. gadā Iecavai atņēma pilsētciemata tiesības un to kopā ar tās lauku teritoriju reorganizēja par Bauskas rajona Iecavas pagasta ciemu. Iecavas pagastu, kura teritorija atšķīrās no pirms 1949. gada pastāvējušā pagasta robežām, 2003. gadā reorganizēja par Iecavas novadu (kurš no 2009. gada bija sava pirmā līmeņa pašvaldība), 2021. gadā – atkal par pagastu.
1972. gadā dibināta Iecavas putnu fabrika, kuru 1994. gadā pārveidoja par privātuzņēmumu "Balticovo". Kopš modernizācijas 2005.—2009. gadā fabrikā uztur gandrīz 1,5 miljonus dējējvistu; kopš 2013. gada notiek arī rapšu eļļas ražošana.[5]
2021. gada 1. jūlijā Iecavai piešķīra pilsētas statusu. Kopš tā brīža pilsēta ir ārpusteritoriāls Iecavas pagasta centrs.
Muižas skats 1661. gadā (Šturna zīmējums)
Lieliecavas muižas kungu māja
Iecavas dzirnavas un baznīca (1901)
Iecava 20. gadsimta 30. gados (plāns)
Iedzīvotāji
[labot | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Saimniecība un kultūra
[labot | labot pirmkodu]Lielākais darba devējs Iecavā ir a/s "Balticovo".[7] Iecavā atrodas novada administratīvās iestādes, Iecavas vidusskola, divi bērnudārzi, mūzikas skola, sporta skola,[8] Iecavas luterāņu baznīca un katoļu baznīca, kā arī vēl celtniecības stadijā esošā pareizticīgo baznīca.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 jūnijs 2026.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2026.
- ↑ «Iecavas novada mājaslapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 17. oktobrī.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ «Balticovo :: Par mums :: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. septembrī. Skatīts: 2020. gada 9. aprīlī. Arhivēts 2019. gada 7. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ OSP
- ↑ «Akciju sabiedrība "Balticovo". Latvijas uzņēmumu datu bāze.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. decembrī. Skatīts: 2019. gada 19. jūnijā.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
